Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi grāmatvedības ārpakalpojumu izmantošanas tendence. Daudzi uzņēmumi, gan mazi, gan lieli, izvēlas izmantot ārpakalpojumus, lai samazinātu izmaksas, uzlabotu efektivitāti un samazinātu darba apjomu. Latvijas un Viļņas universitāšu pētnieku Ivitas Faitušas, Rasas Subačienes, Aidas Mačerinskienes 2019. g. noslēgtais, un gadu pēcāk publicētais pētījums “Ārpakalpojuma grāmatvedības izaicinājumi Latvijā un Lietuvā” pievēršas grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumu Latvijā un Lietuvā problēmām un raksturojumam.
Iegūtie un izanalizētie dati parādīja, ka Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumiem galvenais izaicinājums ir sekot līdzi jauniem noteikumiem un standartiem – trīs ceturtdaļas Latvijas respondentu piekrīt vai pilnīgi piekrīt šim apgalvojumam. No otras puses, ceturtā daļa Lietuvas respondentu pilnīgi nepiekrita vai nepiekrita apgalvojumam par šāda izaicinājuma esamību. Vēl viens būtisks izaicinājums Lietuvas ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumiem ir diferenciācija no konkurentu piedāvātā.
Lai gan abās valstīs izjūtams spiediens samazināt pakalpojumu maksu, aptuveni ceturtā daļa respondentu abās valstīs apgalvojumam pilnīgi nepiekrīt vai nepiekrīt. Lietuvas uzņēmumi šajā jomā izjuta lielāku spiedienu, jo 63 % no tiem piekrita vai pilnībā piekrita apgalvojumam par šādu izaicinājumu, salīdzinot ar 44 % Latvijas uzņēmumu.
Puse Latvijas uzņēmumu neuzskata naudas plūsmas pārvaldību un maksājumu kavējumus par izaicinājumu, turpretī aptuveni 40 % Lietuvas uzņēmumu skar tieši šis jautājums. Vairāk nekā puse respondentu abās valstīs pilnīgi nepiekrīt vai nepiekrīt, ka tas ir izaicinājums saglabāt esošos klientus un apkalpot klientus, kas darbojas starptautiskā mērogā.
Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumiem nozīmīgāks izaicinājums ir pēctecības plānošana, savukārt Lietuvas uzņēmumi vairāk saskaras ar personāla jautājumiem. Atšķirība viedokļos nepārsniedz 15 procentu punktus. Abās valstīs ir līdzīgs viedoklis par to, ka tehnoloģiju attīstības radītu izaicinājumus – aptuveni viena trešdaļa respondentu abās valstīs pilnībā nepiekrīt vai nepiekrīt šim apgalvojumam.
Pētījums parādīja, ka gan Latvijas, gan Lietuvas respondenti ar aptuveni 5 procentu punktu atšķirību piekrīt, ka grāmatveža profesijā nepieciešama precizitāte, analītiskās prasmes, loģiskā domāšana, godprātība, spēja pretoties darba rutīnai, spēja pretoties stresam un spiedienam, spēja mācīties un atbildība. Aptuveni 70 % un vairāk respondentu abās valstīs piekrita vai pilnīgi piekrita tādām personīgās sfēras īpašībām kā spēja patstāvīgi un nepārtraukti mācīties, vākt, apstrādāt, analizēt un kritiski izvērtēt datus, kā arī pieņemt lēmumus.
Tomēr neatkarības kā grāmatveža profesijas pazīmes nozīmi vairāk uzsvēra Latvijas respondenti, jo 82 % aptaujāto šim apgalvojumam piekrita vai pilnīgi piekrita, salīdzinot ar 56 % Lietuvas respondentu. Arī vadības spējas vairāk novērtēja Latvijas respondenti, jo 53 % aptaujāto piekrita vai pilnīgi piekrita šim apgalvojumam, salīdzinot ar 20 % Lietuvas respondentu Lietuvā.
Gan Latvijas, gan Lietuvas respondenti ar aptuveni 8 procentu punktu starpību piekrita, ka spēja uzņemties risku ir svarīga grāmatveža profesijas īpašība. Pētījums arī parādīja, ka radošums ir vispretrunīgākā īpašība, jo 58 % Latvijas respondentu un tikai 44 % Lietuvas respondentu piekrita vai pilnīgi piekrita tās svarīgumam grāmatveža profesijā.
Pētījums parādīja, ka gan Latvijas, gan Lietuvas respondenti piekrita, ka prasme reģistrēt saimnieciskos darījumus grāmatvedības dokumentos un reģistros un sagatavot finanšu pārskatus ir grāmatveža profesijai svarīgas prasmes. Latvijas respondenti vairāk nekā Lietuvas respondenti novērtēja prasmi veidot finanšu un nodokļu grāmatvedības politiku un atbalstīt iekšējās kontroles sistēmu.
Tomēr Latvijas un Lietuvas respondentu viedokļi par neatkarības, vadības spēju un radošuma kā profesijas īpašību nozīmīgumu nedaudz atšķiras. Abu valstu respondentiem ir līdzīgs viedoklis par sociālās sfēras īpašībām, bet Latvijas respondenti vairāk nekā Lietuvas respondenti vērtē finanšu grāmatvedības politikas, nodokļu grāmatvedības politikas un iekšējās kontroles sistēmas veidošanu. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka Latvijas respondenti lielāku uzmanību pievērš prasmei veidot informācijas sistēmu, plānot, analizēt un novērtēt uzņēmuma darbību, prezentēt analītiskos rezultātus, identificēt problēmas un piedāvāt problēmu risināšanas alternatīvas. Lietuvas uzņēmumos bruto algas ir augstākas, savukārt Latvijas uzņēmumos augstāks ir vidējais darbinieku vecums. Lai novērtētu analizēto parametru dinamiku, iespējams veikt turpmākus pētījumus.
